huir
verbo intransitivo (v. intr.)
fuyir es verbo irregular de la 3ª conjugación.
IND.
pres.
- fuigo
- fuyes
- fuye
- fuyimos
- fuyiz
- fuyen
pret. imp.
- fuyiba
- fuyibas
- fuyiba
- fuyíbanos
- fuyíbaz
- fuyiban
pret. indef.
- fuyé
- fuyés
- fuyé
- fuyemos
- fuez
- fuyoron
fut.
- fuyiré
- fuyirás
- fuyirá
- fuyiremos
- fuyirez
- fuyirán
cond.
- fuyirba/fuyiría
- fuyirbas/fuyirías
- fuyirba/fuyiría
- fuyírbanos/fuyiríanos
- fuyirbaz/fuyiríaz
- fuyirban/fuyirían
SUBJ.
pres.
- fuiga
- fuigas
- fuiga
- fuigamos
- fuigaz
- fuigan
pret. imp.
- fuyise
- fuyises
- fuyise
- fuyísenos
- fuyisez
- fuyisen
IMP.
- fuye tu
- fuyiz vusatros
INF.
- fuyir
GER.
- fuyindo
PART.
- fuyito/fuyiu/fuyita/fuyida